„Indygo” jaunā albuma apskats: „6”
Sākšu ar to, ka Indygo jaunākā albuma „6” iznākšana ir labākais notikums Latvijas rokmūzikā pēdējo ... gadu laikā. Atstāju daudzpunkti, jo patiesībā ir grūti atrast adekvātus piemērus, ar ko šo meistardarbu salīdzināt. Reizē maigs un dārdošs, nemitīgi mainīgs un daudzslāņains.
Jāuzteic ne vien grupas dalībnieku, bet arī ierakstu speciālistu un skaņas inženieru darbs, apstrādājot un saliekot kopā katru ierakstīto skaņas celiņu sekundi. Kā grupa stāsta albuma preses relīzē, tad tas pēdējo pāris gadus ir rakstīts trīs studijās, kas katra pati par sevi ir uzkrājusi nenovērtējamu pieredzi kvalitatīvu ierakstu veikšanā.
Lielu artavu ir snieguši Valērijs Černejs (No Fuss Audio), Ģirts Laumanis no „Hodilla records”, kā arī Gatis Zaķis (Instrumenti, TRU Music). Ņemot vērā ieguldītās pūles un darba stundas, kas summējas mēnešos un gados, lai radītu šādu smagsvara ierakstu, būtu ārprātīgs grēks to visu klausīties uz kaut kādas pārnēsājamās tumbiņas. Cienot mākslinieku un skaņas inženieru izlietos sviedrus, es aicinu Indygo jauno albumu „6” atskaņot uz maksimāli labākās audio aparatūras, kas nu katram ir pieejama.
Līdz ar šo pilna garuma ierakstu, grupa arī šoreiz tur kāju popmūzikas durvīs. Neteiktu, ka viņu kopējais skanējums ir kļuvis vieglāks, tomēr izteikti smagas ģitāru partijas, kas pārveļ pāri kā ceļļa rullis, šajā albumā kalpo kā vajadzīgie uzsvari katarses brīžos (piemēram, dziesmās Skats Pa Logu, Pazudusi Sirds, Bet Tu Steidz) nevis kā galvenais vadmotīvs. Mika Riekstiņa bungu kanonāde tricina visas plates garumā, tomēr netrūkst pavisam lirisku skaņdarbu populārās mūzikas radiostacijām. Atgādināšu par pērn izdoto singlu Vasara (links rindkopas beigās), tomēr šāds vērtējums attiecas ne tikai uz atsevišķu dziesmu skanējumu, bet arī uz dziesmu vārdiem šajā albumā kā tādā. Šeit par vienkāršām lietām necenšas runāt pārlieku sarežģīti un lai arī vārdos brīžiem tiek pausts zināms naivums, teksti ir viegli uztverami, apgūstami un atkārtojami. Piemēram, gaidāmajos albuma svētkos koncertzālē „Palladium” pēc Mārtiņa Vatera vārdiem „Pazudusi Sirds”, varēsi līdz ar Mārtiņu Leju kliegt „Atradusies sirds!”
Virspusēji klausoties, divas galvenās tēmas, kas izceļas šajā albumā, ir mīlestība un nāve. Tie ir koncepti, ar kuriem savas dzīves laikā sastopas ikkatrs, vienkārši mūziķi ir tādi cilvēki, kas spēj par to saprotami pastāstīt citiem, raisot klausītājā emociju atsauces uz notikumiem paša dzīvē. Klausoties dziļāk, mīlestība un nāve šajā albumā nenozīmē izmisuma kliedzienu, Indygo jaunākais albums ir drīzāk par pieņemšanu un samierināšanos ar skaudriem notikumiem, kas stāv pāri cilvēka spējām ietekmēt savu likteni. Jā, ilgas mēdz kavēties. Pavisam atklāti, drosmīgi un vīrišķīgi.
„6” sastāv ne tikai no pavisam jaunām dziesmām, bet arī no vairākiem singliem, ar kuriem jau kādu laiku esam pazīstami. 2021. gada vasarā iznāca singls Skats Pa Logu, pusgadu vēlāk sekoja Cita Pasaule, tad nāca kopdarbs ar Arti Dvarionas (Lapsene) un Māri Žigatu (Pienvedēja Piedzīvojumi) dziesmā Bet Tu Steidz un visbeidzot pērn nāc singli Vienkāršs Cilvēks un Vasara, ar kuru jau tika paziņots par gaidāmo albumu.
No „6” iekļautajām jaunajām dziesmām, atmiņā paliek Pazudusi Sirds, Medicīna un gandrīz mantriskā Kurš Izstāstīs Tev? Tomēr es jebkurā gadījumā aicinu klausīties albumu no vāka līdz vākam, pirmo, otro, trešo un sesto reizi. Šeit zīmīgu gabalu savai alternatīvās mūzikas gaumei varēs atrast daudzi jo daudzi. Zemāk ir saite uz albumu Spotify, bet par nobeigumu, lai kalpo kāda mūžsena atziņa - mūziku vislabāk ir klausīties dzīvajā, kā sen senos laikos pirms ieraksta mašīnu izgudrošanas. Biļetes uz 12. aprīļa koncertu rodamas grupas mājaslapā: www.indygo.lv
2024.01.28.
Krišs Kāpostiņš
