Positivus Rīgā - check
Kādreiz, apsverot domas par došanos uz Positivus, prātā nāca apzīmējums rokfestivāls. Lai arī tas tā nav bijis definēts, asociācija ar vārdu festivāls zīmēja ainu ar bungām, ģitārām un mošpitu. Tomēr pēc 16 gadiem tirgū (14 festivāli + 2 gadi kovida zīmē), mūzika šajā pasākumā vairs nešķiet pats galvenais.
Tendence vest uz Positivus popzvaigznes aizsākās vairāk nekā pirms 10 gadiem un populārās mūzikas īpatsvars programmā laika gaitā ir tikai palielinājies. Mazās skatuvītes jaunajiem māksliniekiem, kas reiz šķita kā neizstājams papildinājums rokstāriem, nu pilnībā ir aizstātas ar DJ teltīm un hītu busiņiem.
Protams, jāņem vērā arī apstākļi, ko festivāla rīkotāji ietekmēt nevar. Piemēram, slēgta mūzikas izdevniecība, kas pati par sevi varēja noorganizēt atsevišķu skatuvi festivālā. Tāpat pa šo laiku ir nomainījusies vesela paaudze (laiki un tikumi).
Uz mūslaiku Positivus lielās (LMT) skatuves mākslinieki vairs nenāk grupām, drīzāk solo vai pa pāriem. Dīdžejs uzliek plati un izpildītājam atliek vien kratīt pūli - „yo! Riga! make some noise!” Nākamajā dienā tas pats un vēl mazliet latviski - „yo! rokas gaisā! taisam troksni!” Lielākoties tas pats arī uz Narvesen skatuves (latviski).
Divu dienu laikā uz trīs skatuvēm uzstājās tikai deviņas grupas, kuru dalībnieki prot spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu. Mazāk nekā trešdaļa festivāla programmas...
Visvairāk priecēja Lāčplēša skatuves kuratora darbs, kura augļi sagādāja prieku vismaz tiem Positivus apmeklētājiem, kas nākuši uz festivālu klausīties. Tik tiešām priecēja: Yves Tumor; Black Country, New Road un pašmāju veterāni Tribes of The City, kas savulaik uzstājās pašā pirmajā Positivus 2007. gadā un šī gada festivāla otrās dienas pievakarē ļāva ar smaidu iekāpt laika mašīnā.
Tāpat plusiņš liekams jaunajai censonei Būū un dziesminiekam Chris Noah ar grupu. Bet visvairāk puķu bērna dvēseles piemita grupai Nova Koma, kas šoreiz viskrāšņāk atainoja mūzikas festivāla sajūtas tādiem kā man.
Tomēr pašu svarīgāko pateikšu pašās beigās: nav svarīgi, ko saka kritiķi, kas visticamāk kaut ko vienkārši nesaprata. Nav svarīgi, kādu mūziku Tu klausies vai tas, kādu mūziku Tev liek klausīties draugi vai kas vienkārši skaitās stilīgi. Neviens mūzikas stils nestāv pāri otram, izšķirīga nozīme ir tikai sajūtām individuālā līmenī.
Tāpēc nav svarīgi, vai Tu klausies panku, kantrī, trip-hopu, reivu vai dedmetālu. Ja konkrēta mūzika izraisa Tevī sajūtas, kas ir īstas, saceļ matiņus uz ķermeņa un smadzeņu neironiem liek saslēgties perfektā tīklā, dari to! Klausies, izbaudi un neļaujies biedru un sabiedrības spiedienam, esi!
2022.07.18.
Krišs Kāpostiņš
Foto: Positivus festival
